Ūdens kvalitāte

AKCIJA!!!!

Ūdens tipi pa to izmantošanas sfērām

Eksistē divi ūdens tipi, kurus mēs lietojam mūsu mājās: "dzeramais" ūdens un "saimniecības-sadzīves" ūdens. "Dzeramo" ūdeni mēs lietojam dzērienu un pārtikas pagatavošanai, bet "saimniecības-sadzīves" ūdeni – personīgai higiēnai, tīrības uzturēšanai mājās, trauku un veļas mazgājamās mašīnās un citās ierīcēs. No mūsu lietotā ūdens kvalitātes ir atkarīga mūsu dzīves kvalitāte – pirmkārt, mūsu veselība, un otrkārt, mūsu sadzīve.

Zemāk ir uzrādīti ūdens tīrības visizplatītākie rādītāji, kuru izpratne ļaus Jums saprast, vai Jums ir vajadzīgas ūdens attīrīšanas sistēmas.

Dzeramais ūdens

Mediķi un dietologi organisma normālai funkcionēšanai iesaka, lai 1 litru ūdens mēs izdzertu tīrā veidā, bet vēl 1 litrs mums jāiegūst no pārtikas. Dzeramajam ūdenim tiek uzstādītas visstingrākās prasības par tīrības parametriem. Dzeramais ūdens nedrīkst saturēt mikroorganismus, organiskus un neorganiskus piemaisījumus. Visvienkāršākais dzeramā ūdens piesārņojuma līmeņa noteikšanas veids – tas ir ūdens kopējās mineralizācijas mērīšana.

TDS (Total Dissolved Solids) – kopējā mineralizācija (sāļu saturs)

Kopējā mineralizācija reprezentē ūdenī izšķīdušo vielu satura summētu kvantitatīvu rādītāju. Šo parametru sauc arī par izšķīdušo cietvielu saturu vai par kopējo sāļu saturu, tā kā ūdenī izšķīdušās vielas tur atrodas tieši sāļu veidā. Pie visizplatītāko skaita piederīgi ir neorganiskie sāļi (galvenokārt kalcija, magnija, kālija un nātrija bikarbonāti, hlorīdi un sulfāti) un neliels ūdenī šķīstošo organisko vielu daudzums.

Pēc Vispasaules Veselības Organizācijas (VVO) domām kopējās mineralizācijas maksimāli pieļaujamā vērtība sastāda 1000 mg/l. Pie tādas koncentrācijas ūdenim ir nepatīkama sāļa garša. Pēc ASV Apkārtējās vides aizsardzības aģentūras domām veselībai bīstami ir lietot ūdeni ar TDS rādītāju virs 500 mg/l. Bet no medicīnas skatupunkta par tīru sauc ūdeni ar par 10 mg/l mazāku TDS.

Kādam jābūt TDS līmenim dzeramajā ūdenī? Jo mazāks, jo labāk. Kopš seniem laikiem par dzeršanai visderīgāko ūdeni uzskatīja svaigu lietus ūdeni vai no ledus izkausētu ūdeni – t.i. ūdeni ar tajā izšķīdināto iežu minimālo saturu. Mūslaiku izpēte tikai apstiprina mūsu priekšteču gudrību.

Sadzīves ūdens

Saskaņā ar Latvijas normām katrs ģimenes loceklis katru dienu patērē 250 litrus sadzīves ūdens (norma Eiropā – 150 l/dienā, ASV – 379 l/dienā). Tādam ūdenim visaktuālākā ir patērēšanas kvalitāte – t.i. ūdenim jābūt patīkamam kontaktā ar ādu, un tas nedrīkst bojāt sadzīves tehniku.

Dzelzs

Ūdens ar dzelzs saturu virs 0,3 mg/l atstāj rūsas noteces pēdas tualetēs, vannas istabās, izlietnēs un dušā, un arī uz drēbēm. Kaut arī tāda koncentrācija mūsu organismam nav bīstama, dzelzs pakāpeniski aizsprostos caurules un sadzīves ierīces, kas novedīs pie ūdens sildītāju, veļas un trauku mazgāšanas mašīnu, ledus kameru un pat gludekļu biežas remontēšanas.

Ūdens sastāvā var būt trīs dzelzs tipi. Noteikt to, kāds dzelzs tips ir ūdens sastāvā, var pēc ļoti vienkāršām pazīmēm:
1-ais tips: uz pirmo skatu ūdens ir tīrs un dzidrs, bet pie kontaktēšanas ar gaisu iegūst sarkanu, dzeltenu vai rūsas krāsu – tā ir izšķīdusī dzelzs.
2-ais tips: ūdens taisni no avota plūst jau ar sarkanu, dzeltenu vai rūsas piekrāsu – tā ir koloidāla vai izšķīdusi organiskā dzelzs.
3-ais tips: ūdenim ir dzeltena vai rūsas nokrāsa un tas aiz sevis atstāj gļotainas pēdas (piemēram, tualetes kastes iekšpusē) – tā ir bakteriālā dzelzs (ūdenī ir baktērijas, kas dzelzi izmanto kā enerģijas avotu).

Pateicoties formu un variantu daudzveidībai, priekš filtrēšanas dzelzs ir viens no visproblemātiskākiem elementiem. Un tomēr Latvijas gruntsūdeņos visbiežāk sastopamas ir tieši dzelzs paaugstinātas koncentrācijas.

pH rādītājs

Tas ir ūdeņraža rādītājs, kas tiek noteikts kā ūdeņraža jonu efektīvās koncentrācijas negatīvais logaritms. Vai, runājot vienkāršo patērētāju valodā, tā ir skala ar vērtībām no 1 līdz 14, kurā 7 nozīmē neitrālo līmeni. Par cik pH ir zemāks par 7 – par tik ūdens ir skābāks. Atbilstoši, par cik pH ir augstāks par 7 – par tik ūdens sārmainība ir augstāka. Normālais pH līmenis ir no 6,8 līdz 7,2. pH rādītājs ir ļoti svarīgs izpratnei par to, kā ūdens izturēsies kontaktā ar citiem ķīmiskajiem elementiem.

Ūdens ar pH, zemāku par 6,8, ir vāji skābs un pietuvinās ārkārtēji korodējošiem ūdeņiem (4,0 – 5,9). Par ūdens skābumu liecina zaļie notecējumi uz izlietnēm un santehnikas. Acīmredzams, ka tāds korodējošs ūdens būs iznīcinošs mūsu caurulēm, santehnikai un it sevišķi boileriem, par cik pie sasildīšanas ūdens kļūst vēl agresīvāks. Ūdens ar pH virs 7,2 aktīvāk atstās tādu iežu, kā kalcijs un magnijs, izgulsnējumus, kuri pēc kāda laika pilnīgi nosprostos ūdensvadu. Augstu sārmainību jākoriģē ne tikai aiz ekonomijas apsvērumiem, bet arī veselības apsvērumu dēļ. Slikts pH līmenis – vienādi slikts kā mājas ūdensvadam, tā arī organisma "ūdensvadam".

Cietība

Divas trešdaļas nesālītā ūdens uz zemes – tie ir gruntsūdeņi. Kamēr ūdens ceļo caur klintīm un augsni, tas izskalo kalcija, magnija, dzelzs, svina un citu minerālu daļiņas. 85 % no valsts teritorijas tas pārveidojas par "cietu ūdeni". "Cietība" raksturo kalcija un magnija saturu ūdenī, un tradicionāli tiek mērīta granos uz vienu galonu (0,0648 g izšķīdināti 3,78 litros ūdens).

Ir pieņemts uzskatīt, ka cietā ūdens problēma ir radusies no ekonomijas apsvērumiem. Cietība ir iemesls ūdens izplūdumiem uz stikla virsmām un baltiem kaļķu izgulsnējumiem uz krāniem un dušas, Ciets ūdens piespiež izmantot vairāk mazgāšanas līdzekļu, par cik, pirms tie var kaut ko iztīrīt, tiem vajag "iztīrīt" pašu ūdeni.

Uzziniet vairāk par ūdens attīrīšanas metodiem…

uz augšu

| PAR ŪDENI | PRODUKCIJA | PAKALPOJUMI | PAR KOMPĀNIJU | KONTAKTI |

(?) Aquathin Baltic SIA, 2005